Se espera una mejora en la disponibilidad de viviendas y un aumento de la actividad en Riga

Tas galvenokārt saistāms ar nelielu pieaugumu vidējā dzīvokļa cenā, kā arī joprojām augstajām procentu likmēm jaunajiem hipotekārajiem kredītiem. Jūnijā ECB pirmo reizi kopš 2019. gada samazināja bāzes procentu likmes, un prognozējam, ka likmes šogad saruks vēl divas reizes norāda banka.

Turklāt algu kāpums ir bijis straujš un mazliet mazākos tempos tas turpināsies. Attiecīgi gada otrajā pusē arī Rīgā gaidāma mājokļu pieejamības uzlabošanās.

2024. gada otrajā ceturksnī mājsaimniecība, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai, ar hipotekārā kredīta palīdzību Tallinā varēja atļauties aptuveni 56 m² lielu dzīvokli, Viļņā – nedaudz virs 50 m². Savukārt Rīgā mājokļu pieejamība saglabājās salīdzinoši augsta un vidēja mājsaimniecība, novirzot hipotekārā kredīta apkalpošanai ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem, varēja atļauties ap 83 m² lielu dzīvokli (pirmreizējā tirgū jeb jaunbūvēs – ap 41 m²).

Dzīvokļu tirgus aktivitāte gan bankas ekspertu ieskatā ir diezgan vāja. Tiesa, salīdzinot ar situāciju 1. ceturksnī, mājokļus tagad pērk vairāk. Tomēr, plašākā kontekstā skatoties, eksperti secina, ka tāpat kā Latvijas ekonomika, arī mājokļu tirgus ir stagnācijā, jo darījumu skaits 2. ceturksnī bija aptuveni pērnā gada līmenī. Pirmreizējā tirgū “bilde” drūmāka – darījumu skaita kritums vēl nedaudz palielinājies un pirmajos septiņos mēnešos sasniedzis teju 40% pret pērno gadu. Arī jauno dzīvokļu rezervāciju skaits ir zems.

Pēc provizoriskajiem datiem, vidējā svērtā dzīvokļu cena Rīgā pieauga pret pirmo ceturksni, kā arī pēc gada lejupslīdes pakāpās pret pagājušā gada otro ceturksni. Lai arī cenu kritums sērijveida un nerenovētās mājās turpinājās, tā ietekmi pārspēja pirmreizējā un renovēto otrreizējā tirgus dzīvokļu cenas. Jauno dzīvokļu cenu kāpums saglabājās nedaudz virs 10%, taču cenu pieauguma tempi ir manāmi sabremzējušies. Nepārdoto jauno dzīvokļu skaits nepieauga, taču saglabājās pēdējo gadu augstākajā līmenī. Tas dod iespēju jauna īpašuma kārotājiem kaulēties vai prasīt dažādus papildlabumus. Taču cenu korekcija nav gaidāma. Būvniecības izmaksas turpina augt, bet pieauguma temps ir normalizējies.

Augstās procentu likmes bremzē tirgus aktivitāti, atzīst “Swedbank”. It īpaši tas attiecas uz pirmreizējo tirgū, kur pērn tikai aptuveni piektdaļa darījumu notika bez hipotekārā kredīta izmantošanas.

Jūnijā notika ilgi gaidītais ECB likmju samazinājums, bāzes procentu likmēm sarūkot par 0,25 procentpunktiem. Lai arī kritums ECB likmēs joprojām gana pieticīgs, tirgi gaida un ieceno tālāku kritumu. “Euribor” sešu mēnešu likme augustā jau ir nokritusi līdz pērnā aprīļa līmenim.

“Taču mājokļu tirgū būtisku tendenču maiņu vēl neredzam. Šķiet, ka likmēm jākrīt vēl vairāk, lai aktivitātē būtu redzamas daudz pozitīvākas vēsmas. Neskatoties uz “Euribor” kritumu, jaunajiem kredītiem piemērotā kopējā faktiskā gada izmaksu procentu likme turas spītīgi augsta. Igauņiem un leišiem kritums mājokļu kredītu faktiskajās likmēs ir pamanāmāks. Prognozējam ka ECB likmes šogad vēl saruks divas reizes un nākamgad kritums turpināsies.

Procentu likmēm krītot un algu pieauguma tempiem saglabājoties straujiem, mājokļu pieejamība otrajā pusgadā pieaugs. Turklāt konkurence starp komercbankām palielinās; izdevīgāki kredītnosacījumi jaunajiem aizņēmējiem palīdzēs kāpināt tirgus aktivitāti,” vērtē “Swedbank” ekonomists Oskars Niks Mālnieks.