El Consejo de Disciplina Fiscal apoya el aumento del déficit estructural, pero pide conciencia sobre los riesgos

Šā gada 30. aprīlī Ministru kabinets uzdeva Finanšu ministrijai sagatavot un līdz 2024. gada 12. septembrim iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Fiskālās disciplīnas likumā, kas palielina maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu no 0,5% no iekšzemes kopprodukta līdz 1% no IKP.

Strukturālā deficīta apjoma izmaiņas primāri skar Fiskālās disciplīnas likumā (FDL) ietverto nosacījumu, kas paredz, ka strukturālo bilanci budžeta ietvara likuma projektā katram gadam nedrīkst noteikt mazāku par -0,5 procentiem no attiecīgā gada IKP.

FDP atgādina, ka periodā no 2013. līdz 2019. gadam plānotais strukturālais deficīts bija vidēji 1% no IKP, arī izpilde vidēji bijusi 1% deficīta robežās. Periodā no 2019. līdz 2023. gadam, kad bija spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta (ES SIP) izņēmuma klauzula, plānotais strukturālais deficīts vidēji bija 1,4% no IKP, bet augstās inflācijas ietekmē faktiskā izpilde bija ievērojami labāka par plānoto – strukturālais deficīts bija 0,4% no IKP.

Prakse, kad strukturālā bilance ne vienmēr tika plānota un izpildīta, burtiski ievērojot FDL prasības, izveidojusies vēsturiski, jo Latvijas FDL strukturālā deficīta griesti 0,5% bija striktāki par ES SIP prasībām. ES SIP pieļāva strukturālo deficītu 1% no IKP, ja valstī plānotas būtiskas reformas, vai, ja ekonomikā ir lejupslīde un, ja valsts parāda apjoms ir zem 60% no IKP. Tādēļ, kā norāda FDP, teorētiski rosinātās izmaiņas Fiskālās disciplīnas likumā kaut kādā mērā “legalizē” iepriekš pielietoto praksi un salāgo to ar ES likumdošanā pieņemto robežvērtību.

Valdības ierosinātās izmaiņas Latvijas Fiskālās disciplīnas likumā nav pretrunā nedz ar SIP, nedz ar jauno, nesen apstiprināto ES fiskālo regulējumu, norāda FDP. Tomēr paredzētajiem grozījumiem ir savi “plusi” un “mīnusi”. Pozitīvi ir tas, ka, palielinot pieļaujamo strukturālo deficītu līdz 1% no IKP, valdība iegūtu lielāku elastību fiskālās un ekonomiskās politikas veidošanā. Vienlaikus, strukturālā deficīta palielināšana līdz 1% var rezultēties kopējā deficīta un valsts parāda līmeņa pieaugumā. Tāpēc FDP aicina valdību interpretēt pieļaujamo strukturālo deficītu nevis kā mērķi, bet kā ierobežojumu un pēc iespējas noturēt deficītu zem šiem griestiem.

ES jaunie nosacījumi paredz striktāku kontroli pār valsts izdevumu kāpināšanu. Latvijai ir mērens valsts parāds, bet, atbilstoši Stabilitātes programmai 2024.-2028.gadam, šī perioda beigās parāds varētu tuvināties 50%. Neapdomīgi kāpinot izdevumus, valsts deficīts un parāds var pieaugt vēl straujāk. Tādā gadījumā var iestāties ES deficīta un parāda noturības nosacījums jeb Eiropas Komisijas aprēķināta fiskālā korekcija līdz brīdim, kamēr tiks atjaunots pieņemams deficīta līmenis.

Šobrīd galvenais Latvijas izaicinājums ir lēnā ekonomiskā izaugsme. Plānotās izmaiņas nacionālajā fiskālajā likumdošanā varētu sekmēt elastīgāku fiskālā stimula pielietojumu, nepalēnināt izaugsmi un saglabāt vidējā termiņa fiskālos ierobežojumus, tomēr FDP aicina apzināties arī riskus, kas saistīti ar potenciālajām izmaiņām.

Strukturālais deficīts ir kopējais deficīts, no kura atskaitīta valdības izdevumu un ienākumu ekonomiskā cikla ietekme, piemēram, lielāki izdevumi bezdarbnieku pabalstiem recesijas apstākļos.